Kad Jēzus lūdz jūs un mani „nožēlot grēkus”, Viņš aicina mūs mainīt savu prātu, savas zināšanas, savu garu — pat to, kā mēs elpojam. Viņš lūdz mūs mainīt to, kā mēs mīlam, domājam, kalpojam, pavadām savu laiku, izturamies pret savām sievām, mācām savus bērnus un rūpējamies par savu ķermeni. Nekas nav tik atbrīvojošs, tik cildinošs vai svarīgāks mūsu individuālajam progresam, kā regulāra ikdienas grēku nožēlošana. Grēku nožēlošana nav notikums — tas ir process. Tā ir laimes atslēga un miers prātam. Kopā ar ticību — grēku nožēlošana padara mums pieejamu Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku.

„Mēs varam rīkoties labāk un būt labāki”, vispārējā konference, priesterības sesija, 2019. gada aprīlis

Jēzus Kristus evaņģēlijs mūs izaicina mainīties. „Grēku nožēlošana” ir visbiežāk sastopamais vēstījums, un grēku nožēlošana nozīmē atteikšanos no visām mūsu paražām — personiskām, ģimenes, etniskām un nacionālām —, kas ir pretrunā ar Dieva baušļiem. Evaņģēlija mērķis ir pārveidot parastas radības par debesu pilsoņiem, un tam ir nepieciešamas izmaiņas. …

Jēzus mums pavēlēja mīlēt citam citu, un mēs parādām šo mīlestību caur kalpošanu cits citam. Tāpat mums ir pavēlēts mīlēt Dievu, un mēs parādām šo mīlestību caur pastāvīgu grēku nožēlošanu un Viņa baušļu ievērošanu (skat. Jāņa 14:15). Un grēku nožēlošana nenozīmē tikai mūsu grēku atmešanu. Visplašākajā nozīmē tā pieprasa pārmaiņas, atteikšanos no visām mūsu tradīcijām, kas ir pretrunā ar Dieva baušļiem. Kļūstot par Jēzus Kristus evaņģēlija kultūras pilntiesīgiem dalībniekiem, mēs kļūstam par „vienas valsts pilsoņi[em] ar svētajiem un Dieva saim[i]” (Efeziešiem 2:19).

„Grēku nožēlošana un pārmaiņas”, vispārējā konference, 2003. gada oktobris

Lielāku svētumu nevar iemantot, vienkārši lūdzot pēc tā. To var iegūt, darot to, kas ir nepieciešams, lai Dievs varētu mūs mainīt.

„Svētums un pestīšanas iecere”, vispārējā konference, 2019. gada oktobris

Mūsu vēlēšanās nožēlot grēkus parāda mūsu pateicību par Dieva dāvanām un Glābēja mīlestību un upurēšanos mūsu labā. Baušļi un priesterības derības nodrošina mērauklu ticībai, paklausībai un mīlestībai pret Dievu un Jēzu Kristu, taču vēl svarīgāk ir tas, ka tie piedāvā iespēju pieredzēt Dieva mīlestību un saņemt lielu prieku gan šajā, gan nākamajā dzīvē. …

Atcerieties — debesīs nebūs to, kuri nekad nav pieļāvuši kļūdas, bet tie, kas atskārta, ka ir novirzījušies no ceļa, un veica izmaiņas savā ceļā, lai nonāktu atpakaļ evaņģēlija patiesības gaismā.

Jo augstāk mēs vērtēsim praviešu vārdus un pielietosim tos, jo labāk mēs atpazīsim to, kad esam novirzījušies no ceļa — pat ja tie būs tikai daži grādi.

„Dažu grādu jautājums”, vispārējā konference, 2008. gada aprīlis

Aicinājums — nožēlot grēkus — reti kad ir nosodoša balss, bet, drīzāk, mīlošs lūgums — apgriezties un no jauna vērsties pie Dieva. Mūsu mīlošā Tēva un Viņa Vienpiedzimušā Dēla aicinājums ir šāds: lai mēs būtu kas vairāk, lai mēs tiektos pēc cēlākas dzīves, lai mēs mainītos un justu laimi, kas gūstama no baušļu ievērošanas. Esot Kristus mācekļi, mēs priecājamies par grēku nožēlošanas svētību un par prieku, kad mums tiek piedots. Tas kļūst par daļu no mums, ietekmējot to, kā mēs domājam un jūtamies. …

Vairākumam grēku nožēlošana notiek klusi un diezgan privāti, ik dienas tiecoties pēc Tā Kunga palīdzības, lai veiktu nepieciešamās pārmaiņas.

Vairākumam cilvēku grēku nožēlošana, drīzāk, ir nevis vienreizējs notikums, bet gan process. Tā nav vienkārša. Mainīties ir grūti. Tas prasa skriešanu pret vēju, peldēšanu pret straumi. Jēzus teica: „Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” Grēku nožēlošana nozīmē novērsties no tādām lietām kā negodīgums, lepnums, dusmas un grēcīgas domas un pievērsties citām lietām, tādām kā laipnība, nesavtīgums, pacietība un garīgums. Tā ir atgriešanās pie Dieva. …

Grēku nožēlošana pārmaina ne tikai mūs, tā svētī arī mūsu ģimenes un tos, kurus mīlam. Mums taisnīgi nožēlojot grēkus, Tā Kunga noteiktajā laikā Glābēja pastieptās rokas ne tikai ieskaus mūs, bet iesniegsies arī mūsu bērnu un pēcteču dzīvē. Pēc grēku nožēlošanas mūs turpmāk vienmēr sagaida lielāka laime.

„Nožēlojiet … lai Es varētu jūs dziedināt”, vispārējā konference, 2009. gada oktobris

Savas uzvedības maiņa un atgriešanās uz „pareizā ceļa” ir daļa no grēku nožēlošanas, taču tikai daļa. Patiesa grēku nožēlošana arī iekļauj savas sirds un gribas pievēršanu Dievam un atteikšanos no grēka. Kā paskaidrots Ecēhiēla grāmatā, nožēlot grēkus nozīmē — „atgriez[ties] no … grēkiem un rīkoties pēc patiesības un taisnības; … atmaksā[t] par laupīto un staigā[t] pēc dzīves likumiem, un nedar[īt] ļauna”. …

Patiesai grēku nožēlošanai ir jāsaistās ar ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, ticību tam, ka Viņš var izmainīt mūs, ticību tam, ka Viņš var piedot mums, un ticību tam, ka Viņš palīdzēs mums izvairīties no turpmākām kļūdām. Šāda ticība liek Viņa veiktajai Izpirkšanai darboties mūsu dzīvē. Kad mēs ar Glābēja palīdzību „saprotam pēc tam” un „apgriežamies”, mēs varam sajust cerību Viņa apsolījumos un piedošanas prieku. Ja nebūtu Pestītāja, grēku nožēlošanai piemītošā cerība un prieks kļūtu tikai par nožēlojamu uzvedības maiņu. Taču, izrādot ticību Viņam, mēs topam pievērsti Viņa spējai un gatavībai piedot grēkus. …

Tā vietā, lai meklētu attaisnojumus, izvēlēsimies grēku nožēlošanu. Nožēlojot grēkus, mēs varam nākt pie atziņas, līdzīgi pazudušajam dēlam, un aizdomāties par savas rīcības mūžīgo nozīmi. Kad mēs saprotam, kā mūsu grēki var ietekmēt mūsu mūžīgo laimi, mēs ne tikai patiesi nožēlojam, bet arī cenšamies kļūt labāki. …

Tas, ka varam nožēlot grēkus, ir evaņģēlija labās vēstis! Vainas apziņa var tikt „aizslaucīta prom”. Mūs var pildīt prieks, mēs varam saņemt piedošanu par saviem grēkiem, un mums var būt „mierīg[a] sirdsapziņ[a]”. Mēs varam atbrīvoties no izmisuma sajūtas un grēka jūga. Mēs varam tapt piepildīti ar Dieva brīnumaino gaismu, un mūsu „dvēselei [var] vairs nesāp[ēt]”. Pateicoties mūsu Glābējam, grēku nožēlošana ir ne tikai iespējama, bet arī priekpilna.

„Grēku nožēlošana — priekpilna izvēle”, vispārējā konference, 2016. gada oktobris