Sekošana Jēzum Kristum
Kas ir Jēzus Kristus? Jēzus ir pasaules Glābējs. Sekojot Viņam, mēs varam iemantot lielāku mieru un kļūt laimīgāki.
Jēzus ir Dieva Dēls
Mūsu Debesu Tēvs sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu uzņemties pilnīgi visu cilvēku grēkus, kuri dzīvo uz šīs Zemes, lai mums varētu tikt piedots. Jēzus spēja upurēties mūsu labā, pateicoties Savam dievišķumam un Savai nevainojamajai dzīvei.
Jēzus bija meistarīgs skolotājs un kalpoja visiem. Taču Viņš bija vēl kas neizmērojami varenāks. Kad Viņš vaicāja apustulim Pēterim: „Ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?”, Pēteris atbildēja: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” (Mateja 16:15–16.)
Jēzus ir parādījis mums nevainojamu piemēru
Jēzus nodzīvoja nevainojamu dzīvi, lai parādītu mums, kā mēs varam atgriezties pie mūsu Debesu Tēva. Kaut arī Jēzus nekad nebija grēkojis, Viņš tika kristīts, lai paklausītu Dievam un mācītu mums, ka kristīšanās tiek prasīta no ikviena.
Jēzus ir arī pilnīgas mīlestības piemērs. Dzīvojot uz Zemes, Viņš gādāja par trūcīgajiem, dziedināja aklos (skat. Jāņa 9:1–7), uzņēma mazus bērniņus (skat. Mateja 19:13–14) un piedeva pat tiem, kuri sita Viņu krustā (skat. Lūkas 23:34). Viņa mīlestība ir bezgalīga, un tā ir pieejama ikvienam, kam tā ir nepieciešama.
Jēzus mācīja mums, kā dzīvot un kā izturēties pret apkārtējiem
Jēzus jau 12 gadu vecumā tika uziets templī, kur Viņš mācīja rakstu mācītājus (skat. Lūkas 2:42–52). Tos ārkārtīgi pārsteidza tas, cik daudz Viņš zina. Jēzus kļuva par diženāko skolotāju, kāds jebkad dzīvojis. Mācot svarīgus principus, Viņš bieži izmantoja līdzības vai stāstus. Šajās līdzībās tiek vēstīts par ikdienišķiem ļaudīm un situācijām, tādēļ tās ir viegli uztveramas. Viņa stāsti vēl joprojām saviļņo mūsu sirdis un motivē mūs — sekot Viņam un kalpot apkārtējiem.
Jēzus mācības
Jēzus teica, ka visi uzticīgie ļaudis, nonākot debesīs, saņems līdzvērtīgu samaksu, neatkarīgi no tā, cik ilgi katrs no cilvēkiem ir bijis uzticīgs (skat. Mateja 20:1–16).
Jēzus pasniedza mums būtisku mācībstundu par piedošanu, pavaicādams: „Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?” (Skat. Mateja 18:23–35.)
Jēzus teica, ka mums vajadzētu mīlēt savus tuvākos, un līdzībā par labo samarieti mums tiek mācīts, ka mūsu tuvākais var būt jebkurš, ieskaitot svešiniekus un mūsu ienaidniekus (skat. Lūkas 10:25–37).
Ikviens, kurš vēršas pie Kristus, tiek mīloši pieņemts, neatkarīgi no tā, ko šis cilvēks ir pastrādājis (skat. Lūkas 15:11–32).
Ja, jūtoties pazuduši vai vientuļi, mēs vērsīsimies pie Jēzus, Viņš ne vien laipni pieņems mūs atpakaļ, bet kā gans priecāsies, sakot: „Priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.” (Skat. Lūkas 15:1–6.)
Arī Mormona Grāmatā ir ietvertas iespaidīgas mācības par Glābēju. Viņš mācīja cilvēkiem, kā lūgt, kā būt pazemīgiem un kā izturēties pret saviem ģimenes locekļiem.
Jēzus cieta un mira par mūsu grēkiem
Nākot šajā pasaulē, Jēzus misija bija paglābt mūs no mūsu grēkiem. Viņš bija ar mieru ciest un upurēties, samaksājot par mūsu kļūdām, lai mēs varētu nožēlot grēkus un saņemt piedošanu.
Ģetzemanes dārzā Jēzus izjuta ikviena cilvēcei zināmā grēka slogu un katra cilvēka sāpes. Viņš cieta par ikvienu cilvēku, kas ir dzīvojis uz Zemes, asiņodams no katras Savas miesas poras (skat. Lūkas 22:44). Viņš tika apcietināts, apspļaudīts, šaustīts un sists krustā. Taču pat tad, kad Viņa paša ļaudis Viņu galināja, Jēzus piesauca Dievu, lūdzot, lai Tas tos apžēlotu (skat. Lūkas 23:34).
Iedami caur šo dzīvi, mēs visi pieļaujam kļūdas un pastrādājam kaut ko tādu, ko nākas nožēlot. Taču, ja vien mēs cenšamies kļūt labāki un lūdzam Debesu Tēvam piedošanu, mēs atkal varam kļūt tīri. Mēs visi esam parādā mūsu Glābējam un Pestītājam, Jēzum Kristum, par Viņa milzīgo mīlestību.