Misionāri ir cilvēki, kuri ir brīvprātīgi atteikušies no savas ierastās dzīves līdz pat diviem gadiem, lai palīdzētu citiem tuvoties Jēzum Kristum. Pirms došanās misijā viņi bija studenti, darbinieki, sportisti, grāmatu tārpi, mūziķi un, nu, jūs sapratāt domu. Pēc kalpošanas misijā viņi atgriezīsies mājās, lai pabeigtu augstskolu, turpinātu strādāt, ietu uz randiņiem un apprecētos un dzīvotu parastu dzīvi.

Viņi nāk no visas pasaules. Bieži vien misionāri kalpo valstī un runā valodā, kas nav viņu dzimtā. Misionāri kalpo, kad ir jauni pieaugušie vai tad, kad ir pensijā, dodoties misijā vienatnē vai kā precēts pāris. Neskatoties uz viņu vecumu, viņiem ir patiesa motivācija — viņi uz laiku pamet savas mājas un ģimenes un dara to, ko Jēzus mācīja Saviem apustuļiem: „Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai” (Marka 16:15).

Nē. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir paredzēts ikvienam. Viņš aicina ikvienu nākt pie Viņa „bez maksas [un] par velti” (Jesajas 55:1). Patiesībā misionāri maksā, lai tevi satiktu, paši nosedzot savas misijas izmaksas. Arī vietējie Baznīcas vadītāji un skolotāji nesaņem atalgojumu.

Dievkalpojumu laiki dažādās draudzēs atšķiras. Tomēr jūs vienmēr varat paļauties uz to, ka būs dievkalpojums visiem kopā, pēc kā sekos nodarbības bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Kopīgais iknedēļas dievkalpojums tiek saukts arī par Svētā Vakarēdiena sanāksmi. Tā laikā tiek dziedāts, lūgts, un daži draudzes locekļi uzstājas ar sprediķi, ko dēvē par „runu” jeb „uzstāšanos”. Taču vissvarīgākā dievkalpojuma daļa ir Svētā Vakarēdiena pieņemšana (kas līdzinās komūnijai), lai atcerētos Glābēju.